Koplietot šo rakstu:

Asiņošana starp mēnešreizēm

Maksts asiņošanai starp menstruācijām var būt daudz un dažādi cēloņi, sākot ar hormonālo kontracepciju un menopauzi un beidzot ar agrīnu grūtniecību un seksuāli transmisīvajām slimībām. Precīza diagnoze palīdzēs atrast vispiemērotāko ārstēšanas veidu.

Lielākoties par asiņošanu ārpus menstruācijām nav jāuztraucas. Ja asinis izdalās nelielā apjomā, to dēvē par smērēšanos, bet ja asiņošana ir stiprāka, izmanto medicīnisku terminu “metrorāģija”.


WomanLog

Menstruāciju kalendārs

Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog.

Ja vaginālā asiņošana starp mēnešreizēm atkārtojas, tas nav normāli – tas var būt kādas slimības simptoms jeb brīdinājuma signāls. Šādi par sevi paziņo, piemēram, endometrioze: stāvoklis, kad citās ķermeņa daļās attīstās audi, kas līdzīgi tiem, kas parasti veidojas dzemdes virskārtā – endometrijā. Asiņošanu tad parasti pavada arī izteiktas sāpes.


Citi iespējamie maksts asiņošanas cēloņi ārpus mensruācijām (un līdz ar to arī satraukuma iemesls) varētu būt seksuāli transmisīvās slimības (STS), ārpusdzemdes grūtniecība vai spontānais aborts.



Asiņošana starp mēnešreizēm kombinācijā ar sāpēm ir nopietns brīdinājums, ka ar vēršanos pie ārsta nedrīkst kavēties.

Hormonālie kontracepcijas līdzekļi arī ir visai izplatīts maksts asiņošanas cēlonis starp menstruācijām. Tādā gadījumā parasti cikls normalizējas pēc apmēram 3 mēnešiem. Ja ne, kopā ar ārstu vai ginekologu jāizvēlas cits pretapaugļošanās veids.

Vai asiņošana pēc aborta tiek uzskatīta par normālu? Vai man vajadzētu uztraukties, ja pēc menopauzes atkal atsākas menstruācijas? Lai uzzinātu vairāk, lasiet rakstu angļu valodā šeit.

Jūs varat sekot līdzi savam ciklam un dažādiem simptomiem, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:

Lejupielādēt no Apple App Store

Lejupielādēt no Google Play

Lejupielādēt no Huawei AppGallery

Koplietot šo rakstu:
Advertisement


Menopauzē sievietei beidzas mēnešreizes, tā pavēstot, ka ķermeņa reproduktīvā funkcija ir galā. Process nenotiek pēkšņi, bet gan pakāpeniski ilgākā laika periodā. To pavada dažādi simptomi, kas var negatīvi ietekmēt dzīves kvalitāti, taču ar izpratni par norisēm organismā šo sarežģīto dzīves posmu iespējams pārlaist vieglāk.
Ikvienai sievietei vidēji sešus mūža gadus ir… mēnešreizes. Vairākums pierod pie šī regulārā procesa un pieņem kā pašsaprotamu, tomēr reizēm šķiet – nebūtu slikti, ja par to nebūtu jāuztraucas tik bieži.
Menstruālais cikls – tās nav tikai mēnešreizes. Tās ir redzamas un neredzamas pārvērtības organismā, kas sievieti ietekmē vairāk, nekā iedomājamies: šis ģenētiski iekodētais reproduktīvās sistēmas ritms, kuru regulē hormonālās svārstības, nosaka pašsajūtu, izturēšanos un pat izskatu.