Cikls



Menstruālais cikls ievērojami ietekmē sieviešu veselību un labklājību reproduktīvajā vecumā un vēl ilgi pēc tam. Pat zinot tā nozīmi, zinātnieki tikai nesen ir sākuši menstruācijas ņemt vērā, izstrādājot pētījumus. Arī ikdienā tikai tagad sākam atbrīvoties no ar mēnešreizēm saistītajiem aizspriedumiem.
Dažādi no kaņepēm iegūti atpūtas un ārstniecības vajadzībām paredzēti produkti un vielas kļūst legāli daudzviet pasaulē. To sāpes mazinošās un relaksāciju veicinošās īpašības kaņepju produktus padara pievilcīgus menstruāciju sāpju un PMS simptomu mazināšanai. Daudzas sievietes norāda, ka no kaņepēm iegūto vielu ietekme mainās, atkarībā no menstruālā cikla fāzēm.
Ikvienai sievietei vidēji sešus mūža gadus ir… mēnešreizes. Vairākums pierod pie šī regulārā procesa un pieņem kā pašsaprotamu, tomēr reizēm šķiet – nebūtu slikti, ja par to nebūtu jāuztraucas tik bieži.
Viens no izaicinājumiem, ar ko sievietes saskaras regulāri, ir menstruāciju radītās neērtības. Esam apkopojuši dažus noderīgus padomus, kā šajā laikā saglabāt svaigumu.
Policistisko olnīcu sindroms (PCOS) ir hormonāli traucējumi, ar kuriem parasti sastopas sievietes reproduktīvā vecumā. PCOS gadījumā olnīcās veidojas daudz mazu folikulu, kuri vīrišķo hormonu pārprodukcijas dēļ nenobriest, bet uzkrājas. Tā kā policistiskās olnīcas nepietiekami bieži izdala gatavas olšūnas, sievietei ir grūti palikt stāvoklī.
Maksts asiņošanai starp menstruācijām var būt daudz un dažādi cēloņi, sākot ar hormonālo kontracepciju un menopauzi un beidzot ar agrīnu grūtniecību un seksuāli transmisīvajām slimībām. Precīza diagnoze palīdzēs atrast vispiemērotāko ārstēšanas veidu.
Nepatīkamas un apgrūtinošas - šādi vairums no mums raksturotu menstruācijas, kas ir pilnīgi normāla, dabiska un vairāk vai mazāk regulāra norise sievietes ķermenī. Tomēr mēnešreizes var radīt vēl lielāku diskomfortu, ja tās ir smagas un menorāģiskas: tad pat parastas ikdienas darbības veikt ir grūti vai neiespējami, bet naktī nevar izgulēties, jo ik pa laikam jāmostas, lai nodrošinātos pret noplūdēm.
Sāpes, nogurums, vēdergraizes… Mēnešreižu laikā daudzas no mums jūtas tik slikti, ka par sportošanu ne domāt negribas. Tomēr menstruācijas nav kontrindikācija fiziskajām aktivitātēm. Tieši otrādi – tās ir pat vēlamas, ja vien mēnešreizes nav ļoti stipras un sāpīgas.
Daudzas meitenes nejūtas gatavas pirmajām menstruācijām. Kaut gan vairākumam ir vispārīgs priekšstats par to, kas gaidām, arī bailes un apmulsums tomēr ļoti bieži ir klātesoši.
Menopauzē sievietei beidzas mēnešreizes, tā pavēstot, ka ķermeņa reproduktīvā funkcija ir galā. Process nenotiek pēkšņi, bet gan pakāpeniski ilgākā laika periodā. To pavada dažādi simptomi, kas var negatīvi ietekmēt dzīves kvalitāti, taču ar izpratni par norisēm organismā šo sarežģīto dzīves posmu iespējams pārlaist vieglāk.
Menstruālais cikls – tās nav tikai mēnešreizes. Tās ir redzamas un neredzamas pārvērtības organismā, kas sievieti ietekmē vairāk, nekā iedomājamies: šis ģenētiski iekodētais reproduktīvās sistēmas ritms, kuru regulē hormonālās svārstības, nosaka pašsajūtu, izturēšanos un pat izskatu.
Kārtējās menstruācijas laikā daudzas sievietes jūt pastiprinātu nogurumu, bet vienlaikus sastopas ar grūtībām iemigt un kārtīgi izgulēties. Izprotot, ar ko saistīts enerģijas zudums, iespējams to mazināt, un arī miegu mēnešreižu laikā iespējams padarīt gan saldāku, gan dziļāku.
Rūpes par sevi menstruācijas laikā prasa gan laika, gan līdzekļu ieguldījumu. Daudzām viss šim nolūkam nepieciešamais ir līdzi katru dienu – var noderēt gan pašai, gan paziņai, kolēģei vai pat pilnīgi svešai sievietei, kurai gadījies uzvilkt baltas bikses nepareizajā dienā.
Pastāv viedoklis, ka normāls menstruālā cikla garums ir 28 dienas. Tomēr arī īsāks vai garāks cikls var būt pilnīgi normāls, ja vien garumā nenovēro pēkšņas un lielas svārstības.
Galvassāpes, sāpīgas krūtis, mainīgs garastāvoklis, nogurums... Šīs un citas pazīmes raksturīgas nejaukajam pirmsmenstruālajam sindromam jeb PMS – fizisku un emocionālu izjūtu kopumam, ko daudzas sievietes piedzīvo dažas dienas pirms kārtējās menstruācijas.
Daudzas sievietes būs pamanījušas, ka šad tad aizmirstas it visi veselīga uztura principi un roka tā vien stiepjas pēc salda, sāļa un trekna. Tas notiek aptuveni vienās un tajās pašās menstruālā cikla dienās, jo vilka apetīte ir saistīta ar hormonālajām svārstībām.
Maksts ir maigs un spēcīgs orgāns vienlaikus – spēj atkopties pēc dzemdībām, bet ir jutīgs pret ziepēm. Savukārt maksts izdalījumi daudz pavēsta par sievietes veselību.
Menstruālā cikla vidējais garums ir 28 dienas, tomēr dzīves ritma izmaiņas car hormonālo sistēmu var ietekmēt procesus organismā un izjaukt to regularitāti, piemēram, stress var izraisīt menstruācijas aizkavēšanos. Lielākas atkāpes no ierastā ritma ir tā vērtas, lai meklētu cēloņus.
Ar ciešu pārliecību, ka atvaļinājuma datumi ar "īpašajām dienām" nesakrīt, nepatīkamam pārsteigumam nebūsi tik labi sagatavojusies kā tad, ja ceļasomā būsi ielikusi liekas paketes un tamponus.
Regulāras mēnešreizes liecina par labu veselību, tāpēc raizējamies, ja kārtējā menstruācija nesākas tad, kad to gaidām. Vēl bez grūtniecības ir virkne citu iemeslu, kādēļ mēnešreizes var kavēties.
Kaut arī mēnešreizes ir dabisks process, parasti tās sagaidām bez prieka, jo nereti tās sagādā sāpes. Zinot to cēloņus, var atrast piemērotāko veidu, kā sāpes mazināt.