Pieskāriena izsalkums: Pandēmijas blakusparādība
Cilvēkiem piemīt iedzimta vajadzība pēc sociālām mijiedarbībām, tostarp fiziska pieskāriena. Pieskāriens ir būtisks cilvēka labklājībai. Covid-19 pandēmijas laikā, ievērojot sociālo distancēšanos, daudzas no mums izjūt pieskāriena izsalkumu. Kādas ir sekas, un vai šo deficītu iespējams kompensēt?
No apskāvieniem līdz rokasspiedieniem — pastāv neskaitāmi veidi, kā mēs esam pieradušas mijiedarboties ar citiem, apmierinot vajadzību pēc pieskāriena, pat pašām to neapzinoties. Tagad mēs esam spiestas mainīt savus ieradumus, lai ierobežotu koronavīrusa izplatīšanos. Tomēr kontakts no cilvēka uz cilvēku ir pamatvajadzība, un bez tā jau tā pastāvošā izolācija tikai pastiprinās.
Zinātne palīdz saprast, kādēļ sociālais atbalsts un cilvēku kontakts ir vitāli svarīgs fiziskajai un garīgajai veselībai, jo īpaši stresa un nenoteiktības laikā.
Zinātniskie pētījumi arī apliecina fiziskā kontakta attīstības nozīmi bērnībā, kas cita starpā saistīta ar:
- labākiem rezultātiem gan kognitīvajos, gan fiziskajos testos
- spēcīgāku imūnsistēmu
- mazāku agresiju
Lai gan cilvēkam ir būtiska vajadzība pēc fiziska pieskāriena, ir jāapzinās arī cita būtiska lieta — pieskarties kādam nozīmē iekļūt viņa personiskajā telpā (ko nedrīkst darīt bez piekrišanas). Atšķirīgās kultūrās pieskāriena tolerance ir ļoti dažāda. Piemēram, somietes mēdz ievērot lielāku distanci, savukārt argentīnietes jūtas ērti arī tuvā kontaktā.
Dažām cilvēkiem patiesībā vispār nepatīk pieskārieni. Hafefobija ir trauksmes traucējums, kas liek cilvēkam izvairīties no pieskārieniem — fizisks kontakts viņai sagādā nepatiku.
WomanLog
Menstruāciju kalendārs
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog.
Pieskāriena ietekme un ieguvumi
Salīdzinājumā ar bērniem, jaunietes šķiet mazāk atkarīgas no pieskāriena, bet vecākas sievietes, kas vairāk laika pavada vienas, ir īpaši ievainojamas un pašapzinīgas, un viņām daudz biežāk nepieciešams fizisks kontakts nekā jaunākām. Daudzi pētījumi pierāda sociālā atbalsta pozitīvo ietekmi uz veselību un labsajūtu. Sociālais atbalsts plaši definēts kā nozīmīgas attiecības, kas sniedz līdzjūtību, rūpes un drošību, vienlaikus stiprinot noturību un veselīgu pašvērtību.
Sajūta, ka esi saistīta ar citiem, īpaši ar fiziska kontakta palīdzību, var pat pasargāt no stresa negatīvās ietekmes. Spēcīgs sociālais atbalsts un tuvs fizisks kontakts, kā piemēram, apķeršanās, stiprina imunitāti un aizsargā arī pret saslimšanām. Pieskāriens mīļotai un uzticamai personai stimulē parasimpātisko nervu sistēmu, kas palīdz nomierināt un atslābināt ķermeni. Pieskāriena rezultātā palēninās sirdsdarbība, pazeminās asinsspiediens, samazinās kortizola jeb stresa hormona līmenis, bet ķermenis izdala oksitocīnu — mīlestības un pieķeršanās hormonu.
Vienkārši paņemot rokās kādu, kas cieš, mēs varam palīdzēt viņai pārvarēt grūtu brīdi. Un tas ir tikpat noderīgi devējai kā saņēmējai, jo pieskāriens darbojas abpusēji.
Pat nevainīgs pieskāriens no svešinieces var mazināt sociālās atstumtības sajūtu. Tas īpaši būtiski gados vecākām cilvēkiem un tām, kuras biežāk jūtas izolētas. Vīrieši bieži izjūt lielāku pieskāriena izsalkumu nekā sievietes, daļēji neveselīgu vīrišķības ideālu dēļ, kas attur no platoniskiem pieskārieniem.
Pati sev sniegta fiziska pieķeršanās labāk nekā nekas. Mēs mierinām sevi ik dienu — berzējam pieri, tveram rokas, glāstām matus vai pakaušu. Tas attiecas arī uz seksuāliem pieskārieniem — masturbācija var būt nomierinoša un palīdzēt mazināt stresu tikpat kā apmierināt kāri.
Kā tikt galā ar pieskāriena izsalkumu
Pirms gada mēs ieteiktu meklēt saskarsmi, piemēram, izvēloties masāžu, pedikīru vai manikīru, apmeklējot frizieri, deju nodarbības vai trenējoties sporta zālē kopā ar treneri. Šobrīd šādas aktivitātes ir nepieejams luksuss, ja gribam saglabāt drošību.
Jaunajā realitātē, ko radījusi koronavīrusa pandēmija, daudzas vislielākajā riskā esošas personas (cilvēki ar invaliditāti, hroniski slimie un seniori) ir spiestas ilgstoši izjust pieskāriena badu. Karantīnā vai pašizolācijā šie cilvēki — īpaši, ja dzīvo vienas — visvairāk cieš no pieskāriena trūkuma, jo kontakti ar bērniem, mazbērniem, draudzenēm un citiem tuviniekiem ir liegti.
Lai gan attālināts kontakts spēj būtiski mazināt vientulības sajūtu, ir skaidrs, ka ne telefona zvani, ne sarakste tiešsaistē, ne jebkādi citi mediji nespēj aizvietot īstu cilvēka pieskārienu. Cilvēka āda ir unikāla un neatkārtojama. Āda, ko bieži uzskatām par pašsaprotamu, ir ļoti specializēts orgāns, un mūsu taustes sajūta ir īpaši smalka.
Tieši tāpēc daudzas šaubās, ka seksa roboti kādreiz varētu aizvietot īstus cilvēkus — pat vismodernākajām tehnoloģijām nekad neizdosies atdarināt īstas ādas siltumu un sajūtu. Tomēr sekssveikali pandēmijas laikā ziņo par pieaugošu pieprasījumu pēc dažādām rotaļlietām, tostarp cilvēkveidīgām lellēm.
Kā mierināt sevi, kad apkārt nav nevienas, kam pieskarties? Piedāvājam dažas idejas:
- Atsauc atmiņā patīkamus dzīves brīžus, kuros būtisks bijis fizisks pieskāriens. Cilvēka ķermenis spēj "apmānīt" sevi, atdarinot arī daļu no labvēlīgās iedarbības, ko sniedz iztēlotie notikumi.
- Izbaudi ilgu vannu vai dušu, sajūtot ūdeni uz ādas.
- Apskauj bērnības mīļāko rotaļlietu vai arī tīti sevi segā — dažas atzīst, ka svarīgi, smagi pārklāji nomierina un palīdz pret trauksmi.
- Ja mājās ir mājdzīvnieks, pavadi ar viņu vairāk laika; pierādīts, ka, piemēram, kaķa glāstīšana nāk par labu gan dzīvniekam, gan cilvēkam.
- Paskaties, kas vēl ir mājās: varbūt ir īpaši maigs krekls, ko uzvilkt, vai interesantas faktūras grāmatas vāks, ko var patīkami aiztikt.
- Esi īpaši saudzīga pret savu ķermeni — uztaisi sev mājas SPA ar skaistu manikīru vai pašmasāžu; izdari vingrinājumu kompleksu, lai sajustos atslābināta un mundra; un, ja ir vēlēšanās, nododies masturbācijai.
Daudzām cilvēkiem rodas autonomā sensoro meridiāna reakcija (ASMR), klausoties dažādas skaņas, piemēram, čukstus vai matu ķemmēšanu.
Šīs unikālās skaņas stimulē to smadzeņu daļu, kas saistīta ar pieskārieniem un saikni. Sievietes, kuras piedzīvo ASMR, ziņo, ka jūtas mierīgas gan prātā, gan ķermenī. ASMR ir arī noderīgs rīks stresa vadīšanai un miega problēmu uzveikšanai. Šīs skaņas iespējams atrast YouTube, Spotify un citās platformās.
Vēl viena metode, ko vari izmēģināt — dienasgrāmatas rakstīšana vai apziņas plūsmas ieraksti. Domu un sajūtu fiksēšana kladē palīdz tās apstrādāt. Noder arī citas apzinātības tehnikas, piemēram, meditācija vai elpošanas vingrinājumi.
Dažām no mums, īpaši tām, kas pieradušas rādīt ārēju spēku un kontroli pār sevi, jebkāda pašmierināšana var šķist neveikla. Palīdz domāt par to kā dziedināšanas procesu — tu palīdz sev tikt galā ar grūtu situāciju. Par to nav, par ko kaunēties.
Tu vari sekot savam ciklam ar WomanLog. Lejupielādē WomanLog jau tagad:
